No 1818.gada Gaujienas muižu iegūst īpašumā barons Ādolfs fon Vulfs. Gaujiena paliek Vulfu dzimtas īpašumā 100 gadus, kuru laikā tiek uzceltas 30 arhitektoniskas ēkas un iekārtots 12 ha plašs ainavu parks. Pašlaik pilī atrodas Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola un novada vēstures muzejs.
Kompleksa centrālā daļa veidojusies jau 18.gadsimta beigās, bet pati pils būvētā 1850. gadā un tajā bija 52 telpas klasicisma stilā. Pils celtniecību pabeidza barons Jūliuss fon Vulfs. Baronam bijusi interesanta huora izjūta, jo Gaujienu uzskatijis par Eiropas centru un tuvāko zemnieku mājas tādēļ tika nosauktas Eiropas lielāko pilsētu vārdos- Berlīne, Londona, Parīze u.c.
Mūsdienās pilī daļēji saglabājusies sākotnējā intrjera apdare.
Kopš 1922. gada pilī iekārtota Gaujienas ģimnāzija. Savukārt bijušajā muižas aldara mājā, kurā no 1922. līdz 1944. gadam dzīvoja komponists Jāzeps Vītols, pašlaik atrodas memoriālais muzejs “Anniņas”.
Kopumā Gaujienas muižas ansamblī ietilpst septiņi objekti: alus brūzis, aldara māja, dārznieka māja, siltumnīca, ledus pagrabs, staļļi un staļmeistara- kučiera māja.