Melnbaltā fotogrāfija – sudraba pārvērtības

Melnbaltā fotogrāfija mūsdienu sabiedrībā ir nepelnīti aizmirsta, lai gan profesionālie fotogrāfi to uzskata par daudz izteiksmīgāku. Melnbaltais process prasa no fotogrāfa plašas zināšanas ne tikai par fotogrāfijas radošo un fizikālo procesu, bet arī par ķīmisko, ko mūsdienās jaunie fotogrāfi praktiski nezina, jo to ir aizstājušas laboratorijas un datori.

Melnbaltā procesa sastāvdaļas

1000px-View_from_the_Window_at_Le_Gras,_Joseph_Nicéphore_NiépceVārds fotogrāfija tulkojumā no grieķu valodas nozīmē gaismas zīmējums. Gaismas stari, ko atstaro apgaismoti priekšmeti, izgājuši caur fotoaparāta objektīvu, projicējas uz fotomateriāla, gaismas jutīgajā slānī radot acij neredzamu (latentu) attēlu. To ķīmiski apstrādājot, iegūstam redzamu negatīvu attēlu. No negatīva kopējot attēlu uz fotopapīra, līdzīgā veidā iegūstam pozitīvu attēlu – fotogrāfiju.

Vissvarīgākā fotogrāfiskā procesa sastāvdaļa ir gaismas jutīgā slāņa (emulsijas) sastāvdaļu spēja mainīties gaismas ietekmē. Šāda spēja piemīt sudraba halogenīdam, metāla sudraba savienojumam ar vienu no halogēniem – broma, hlora vai joda. Emulsija ir plāna želatīna filma, kas sastāv no ļoti daudzām sudraba halogenīda mikrokristāla daļiņām, kuras ir jutīgas pret gaismu. To daudzums kvadrātcentimetrā var sasniegt vienu miljardu. Pats slānis ir mehāniski neizturīgs, tāpēc to uzklāj uz izturīgākas pamatnes – stikla (fotoplates), agrāk celuloīda, tagad poliestera vai acetāta (foto un kinofilmas) un papīra (fotopapīrs).

Emulsijas izšķiršanas spēja un jutība atkarīga no sudraba halogenīda daļiņu lieluma. Jo lielākas un biežāk novietotas daļiņas, jo filma ir jutīgāka pret gaismu. Tāpēc jutīgākai filmai ir lielāka graudainība un mazāka izšķiršanas spēja. Visbiežāk izmanto bromsudraba emulsijas, jo tās ir visjutīgākās, saglabājot nelielu graudainības pakāpi. Hlorsudraba un jodsudraba emulsijas izmanto fotopapīru ražošanā.

Krāsu sensibilizācija

Bromsudrabs ir jutīgs pret baltās gaismas zilo un ultravioleto spektra daļu. Lai to padarītu jutīgu arī pret citām spektra krāsām, emulsijas nepieciešams sensibilizēt – mākslīgi padarīt jutīgas pret visu gaismas spektra daļu. Nesensibilizētu filmu iespējams droši apstrādāt sarkanā vai pat tumši dzeltenā gaismā, bet sensibilizētām filmām vajadzīga sarkana gaisma vai pilnīga tumsa. Izšķir vairākas sensibilizācijas pakāpes – Ortohrom, Izoorto, ko var apstrādāt sarkanā gaismā, un Izohrom, Panhrom un Izopanhrom, ko var apstrādāt tikai pilnīgā tumsā. Mūsdienās pārsvarā izmanto tikai Panhrom filmas.

Fotomateriāli

Visus fotomateriālus atkarībā no tā, kādiem mērķiem tie paredzēti, iedala trīs daļās: negatīvie (filmas, no kurām kopē fotogrāfijas), pozitīvie (filmas un fotopapīri tehniskajām vajadzībām) un reversīvie (filmas un fotopapīri, uz kuriem veidojas pozitīvs attēls ar starpnegatīvu ķīmiskās apstrādes gaitā).

Fotomateriālu gaismas jutības mērvienība ir ISO vienības. Tas ir visā pasaulē pieņemts vienāds standartlielums. Padomju Savienībā kādreiz eksistēja GOST standarts, kas tikai nedaudz atšķīrās no ISO. Austrumvācijā bija pieņemts DIN standarts, ko nesaprotamu iemeslu dēļ mērīja grādos. Par laimi uz iepakojuma bija rakstīta filmas jutība arī ISO vienībās. 18o DIN līdzinājās 50 ISO, bet 21o DIN bija līdzvērtīgs 100 ISO. Trīs grādi bija līdzvērtīgi divreiz lielākai vai mazākai jutībai.

Ķīmiskais process

Ķīmiskajā procesā izšķir vairākas daļas, kas ir līdzīgas gan melnbaltajiem, gan krāsu fotomateriāliem. Vissvarīgākā daļa ir attīstīšana, kas nodrošina eksponētā sudraba halogenīda pārvēršanu metāliskajā sudrabā. Otra pamatdaļa ir fiksēšana – liekā, neeksponētā halogenīda izšķīdināšana un izskalošana no fotomateriāla. Attīstītāji sastāv no attīstošās vielas (pārvērš halogenīdu metāliskajā sudrabā), saglabājošās vielas (novērš šķīduma oksidēšanos gaisa iespaidā), sārmainas paātrinošās vielas (paātrina procesu) un pretaizplīvurojuma vielas (nodrošina attīstītā attēla dzidrumu). Fiksāža satur vielu, kas šķīdina halogenīdu un skābas iedarbības vielas, kuras nodrošina fiksāžas darbības ilgumu un fotomateriāla ilgstošāku saglabāšanos, jo neitralizē fotomateriālā attīstītāja sārmainās vielas. Procesā svarīgi, lai viens šķīdums pēc iespējas mazāk iekļūtu otrā, tāpēc pirms katras nākamās procesa daļas fotomateriāls ir labi jāizskalo.

Melnbaltajā fotogrāfijā attīstītāji ir ļoti daudzveidīgi, atkarībā no fotogrāfa vēlmes redzēt attiecīgu rezultātu – mazkontrastainu vai kontrastainu, ātru procesu vai lēnu. Tieši tāpat ir ar fotopapīra ķīmiju. Melnbaltajā procesā ir neierobežotas iespējas variēt ar attīstītāju sastāviem, atrodot savām vajadzībām vispiemērotāko recepti.

Elmārs RUDZĪTIS,
foto ziņu aģentūras A.F.I. direktors

Raksts pārpublicēts no: www.sakaru-pasaule.lv

Fotoattēla iegūšanas vēsture
Massimo Jaconelli

Attēla-iegūšana--photohistory

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s